Latvijā nākotnē ziemās temperatūra varētu nokrist līdz -40 grādiem, bet vasarās sasniegt pat +40 grādus, un šo kraso temperatūras svārstību galvenais iemesls ir klimata pārmaiņas.
Zinātnieki norāda, ka globālās sasilšanas dēļ ledāju kušana un nokrišņu intensitātes pieaugums var apturēt Atlantijas okeāna straumes, kas savukārt varētu radīt strauju temperatūras pazemināšanos Ziemeļeiropā.
Pētījumi liecina, ka šis scenārijs ir neizbēgams, taču tā precīzs laiks nav noteikts – tas varētu notikt tuvākajos gados. Vidējā temperatūra Britu salās un Skandināvijas reģionā varētu pazemināties par 10–30 grādiem, savukārt Baltijas valstīs kritums būtu mazāks. Tomēr arī šeit pastāv ievērojamas temperatūras svārstības, kas var radīt gan ekstremālus aukstuma, gan karstuma periodus.
Šādos apstākļos pārtikas audzēšana Ziemeļeiropā būtu iespējama vienīgi apkurināmās siltumnīcās vai speciāli pielāgotās pazemes telpās, jo brīvā dabā augošos kultūraugus ierobežotu pavasara un rudens salnas, kā arī ievērojami saīsinātā veģetācijas sezona. Savukārt reģionos tuvāk ekvatoram un dienvidu puslodē pieaugošais karstums sarežģīs pārtikas ražošanu, kas, savukārt, veicinās klimata bēgļu plūsmu uz Eiropu.
Globālā sasilšana rada vairākas nopietnas problēmas, tostarp karstuma viļņu, sausuma, plūdu un meža ugunsgrēku skaita pieaugumu. Šī parādība, kas nozīmē vidējās Zemes temperatūras pieaugumu, tiek veicināta cilvēka darbības rezultātā. Šis process, kas sākās 19. gadsimta beigās, turpina paātrināties. Lai gan daži skeptiķi to saista ar dabiskajiem klimata cikliem, zinātniskie dati liecina, ka galvenais cēlonis ir cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes. Ja netiks pieņemti pasākumi temperatūras pieauguma ierobežošanai, sekas būs neatgriezeniskas.
Globālā sasilšana pirmo reizi tika apspriesta 20. gadsimta piecdesmitajos gados, kad tika ieviests šis jēdziens. Zinātnieki, pētot Saules aktivitāti un magnētiskā lauka izmaiņas, atklāja, ka Saules cikli mainās ik pēc 11 gadiem. Tomēr globālā sasilšana turpina ietekmēt klimatu, neskatoties uz šiem dabiskajiem cikliem.
2023. gads tika atzīts par visu laiku karstāko, un prognozes liecina, ka 2024. gadā temperatūra var paaugstināties vēl vairāk – vidēji par 1,3–1,6 grādiem. Šo pieaugumu galvenokārt izraisa El Niño fenomens, kas veicina ūdens temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā un tam ir būtiska ietekme uz globālo klimatu. El Niño, kas novērots kopš 2023. gada augusta, var turpināties līdz pat gadam. Tā rezultātā pasaules vidējā temperatūra paaugstināsies par 0,2–0,3 grādiem, izraisot gaisa plūsmu virziena maiņu un veicinot ekstrēmus laikapstākļus, piemēram, sausumu, plūdus, vētras un viesuļvētras.